Daudzi dārzu saimnieki ik gadu saskaras ar situāciju, kad vasaras vidū tomātu lapas sāk klāt brūni, nepievilcīgi plankumi. Izrādās, ka risinājums cīņai ar kladosporiozi jeb brūno pelējumu var būt daudz vienkāršāks un pieejamāks, nekā ķīmisko preparātu lietošana.
Dārzkopības entuziasti arvien biežāk atgriežas pie metodēm, kas savulaik palīdzēja uzveikt pat kaitīgo fitoftorozi, un šoreiz galvenie sabiedrotie ir atrodami turpat mājās – tie ir veci laikraksti un kartona kastes.
No kurienes rodas kaites izraisītāji?
Sēnīšu sporas neparādās no nekurienes. Tās veiksmīgi pārziemo augsnē un gaida piemērotu brīdi, lai aktivizētos. Tiklīdz siltumnīcā sākas laistīšana, augsnes irdināšana vai vienkārši staigāšana starp vagām, sporas kopā ar putekļiem un mitruma izgarojumiem ceļas augšup. Tās nosēžas uz tomātu apakšējām lapām, un ar to ir pietiekami, lai infekcijas process sāktos.
Speciālisti norāda, ka galvenais inficēšanās ceļš ved tieši no augsnes uz augu. Tāpēc loģiskākais un efektīvākais risinājums ir bloķēt šo ceļu, neļaujot sporām nonākt saskarē ar lapām.
Kāpēc parastā mulča ne vienmēr palīdz?
Saimnieki bieži izmanto pļauto zāli, salmus vai kompostu, lai nosegtu augsni, taču šī organiskā mulča ne vienmēr ir labākā barjera pret mikroskopiskajām sporām. Organika mēdz pūt, radot labvēlīgu vidi dažādiem mikroorganismiem, kas ne vienmēr nāk par labu siltumnīcas mikroklimatam.
Šeit talkā nāk “totālā mulčēšana” ar papīru un kartonu. Šī metode dārznieku vidū kļūst populāra tieši savas vienkāršības dēļ. Pēc stādu izstādīšanas augsni zem tomātiem nosedz ar vecām avīzēm vairākos slāņos. Zem papīra klājuma ieteicams izvietot pilienlaistīšanas sistēmu, lai virsma paliktu sausa. Savukārt ejās, kur slodze uz pēdām ir vislielākā, klāj kartonu vai pat vecus paklāju atgriezumus.
Lasi vēl: Saldās lamatas uz jūsu peonijām: kāpēc skudras patiesībā traucē ziedu plaukšanai
Ko tieši dod avīžu un kartona izmantošana?
Dārznieku novērojumi liecina par vairākiem būtiskiem ieguvumiem:
Fiziska barjera: Kad staigājat pa siltumnīcu, kartons un papīrs neļauj sporām pacelties gaisā. Tās paliek “ieslēgtas” zem seguma un nevar sasniegt augu lapas.
Mitruma kontrole: Kartons un avīzes nebojājas tik strauji kā zaļā zāle. Pat ja virsma kļūst mitra, tā salīdzinoši ātri izžūst, neveidojot sēnītēm patīkamu “siltumnīcas efektu” tieši pie augsnes.
Vienkāršība un pieejamība: Tas ir veids, kā lietderīgi izmantot materiālus, kas citādi nonāktu atkritumos, vienlaikus uzlabojot ražas kvalitāti.
Interesanti, ka šī metode palīdz ne tikai pret kladosporiozi, bet ir efektīvs palīgs arī pret fitoftorozi. Ja augsne ir pilnībā nosegta, kaites iespējas ievērojami samazinās, jo tiek pārtraukta sporas pārvietošanās ķēde.
Siltumnīca ir vide, kurā pat nelielas izmaiņas kopšanas procesā var dot lielu rezultātu. Kartona un avīžu izmantošana var šķist neparasta, taču tās efektivitāte slēpjas pavisam vienkāršā fizikā – ja nav ceļa augšup, nav arī kaites uz lapām.
Lasi vēl: Zvaigznes sastājušās mīlestībai: Tamāras Globas ieteikumi zīmēm, kuru personīgajā dzīvē iestāsies pavasaris
Vai esat mēģinājuši šādu metodi savā siltumnīcā, vai tomēr dodat priekšroku tradicionālajiem līdzekļiem?
